Ieteikumi veiksmīgai klientu un dizaineru sadarbībai

Burtiska spēlēšanās

LEGO® SERIOUS PLAY® ir fasilitēšanas metode, ko ir izveidojuši cilvēki no The Lego Group un kopš 2010. gada ir brīvi pieejama jebkuram. Tās mērķis ir uzlabot radošo domāšanu un komunikāciju, veidojot 3-dimensiju LEGO modelīšus, lai labāk paskaidrotu savu stāstu un domu. Demo prezentāciju vadīja pieredzējis šīs metodes fasilitātors. Tas nozīmē to, ka šī metode nav tik vienkārši novadām un cilvēki speciāli dodas uz ārvalstīm, lai kļūtu par sertificētiem šīs metodes vadītājiem. Šādi semināri uzņēmumiem parasti norisinās no trīs stundām līdz pat trīs dienām. Un, ja to pareizi novada, tad ir iespējams iegūt 100% rezultātu, nevis 80/20 sadalījumu, kur 20% no dalībniekiem izdara 80% darbu. Lietotāju iesaiste un guvums ir simtprocentīgs dēļ sava hands on approach, kur pilnīgi katra dalībnieka viedoklis tiek uzklausīts, jo katram ir dota iespēja kaut ko uzbūvēt un pēc tam savu domu noprezentēt citiem.

Ko vispār darījām pašā seminārā? Īsumā sakot, spēlējāmies ar LEGO klucīšiem! Sākām ar pavisam vienkāršu ideju ģenerēšanu, lai iesildītu pirkstiņus, un beigās jau nonācām līdz dažādu inovāciju vizualizēšanai. Katra no būvēšanas sesijām bija dinamiska un pēc katras sekoja maza prezentācija un diskusija savas grupas ietvaros. Tas bija pārsteidzoši, cik īsā laikā varēja nonākt pie reālām idejām un risinājumiem, kuri bija ne tikai individuāli, bet ietvēra arī komandas biedru idejas un svarīgākos elementus. Pavisam droši var teikt, ka vienkārši ar baltu papīra lapu un zīmuli nekas tāds nebūtu sanācis. Līdz ar to šī radošuma pilnā diena kārtīgi lika aizdomāties par veiksmīgu ideju komunikāciju arī ikdienas darbā gan runājot ar projekta komandas biedriem, gan arī prezentējot izpētes novērojumus vai dizaina risinājumus klientiem.

Komunikācijas efektivitāte dizainā

Izpētes fāze

Izpētas fāze parasti ir pilna ar dažādām idejām, datiem un hipotēzēm. Katra digitāla projekta pamatā ir lietotāju izpēte, lai saprastu, kā projekta mērķi iet kopā ar reālu lietotāju paradumiem, uzskatiem un vajadzībām. Šie izpētes daļas pieraksti nav pārāk vizuāli reprezentējami. Kaudze ar dažādiem cipariem no datu analīzes vai kaudze ar veiktiem pierakstiem no lietotāju intervijām - lietas, kuras saprotamas tikai projekta UX pētniekam. Diez gan nereāli to visu paskaidrot un prezentēt klientam.

Lai tas viss būtu kaut cik izmantojams, ir nepieciešams šo visu informāciju salikt kādā vizuālā veidolā. Vai tie būtu infografiki, sektoru diagrammas (pie chart) vai pat struktūras modeļi (wireframe) - jebkas, kas palīdzētu paskaidrot, piemēram, kāpēc šis konkrētais bounce rate cipars ir slikts un kā tas ietekmē kopējo lietotāja ceļu funnelī produkta pirkšanas pieredzē.

Daži vienkārši paņēmiemi, kas to varētu palīdzēt izdarīt:

Klucīši

Universāla ģeometriska forma, ar kuru ir iespējams pateikt tik daudz. Tos ir iespējams zīmēt pildītus vai tikai ar līnijām vai pat dažādās krāsās, katram no klucīšiem iedodot kādu nozīmi, kas labāk palīdzēs paskaidrot domu. Lielisks piemērs, kur šādus elementus var izmantot ir vizualizējot kompleksus datus, lai parādītu lietotāju paradumus jau esošajā digitālajā produktā.

Viena taisna līnija pati par sevi iespējams daudz neko nepateiks, bet, kad ar šo līniju savieno divus klucīšus, rodas pavisam jaunas sakarības starp lietām. Ir iespējams sākt saprast dažādus lietotāju ceļus un veidot, piemēram, mājaslapas informācijas arhitektūru.

Līmlapiņas

Krāsainas līmlapiņas ir visiem pieaugušiem cilvēkiem diez gan zināms toolis. Tā ir kā maza ideju glabātuve, lai netiktu aizmirstas kādas lietas. Tieši ar šādu pašu mērķi idejas var piefiksēt arī interaktīvās darbnīcās kopā ar klientu vai komandas ietvaros, lai vai nu online'ā vai dzīvē tiktu piefiksētas dažādas tajā brīdī radušās idejas.

Dizaina fāze

Ja projekta izpētes daļa ir tā, kur diez gan daudz kopumā sanāk izmantot klucīšus, savienojumus un līmlapiņas, tad dizaina fāzē ir jau nedaudz vieglāk izteikties ar konkrētiem vizuāliem piemēriem iespējamam produktam. Šeit maksimāli svarīgi ir atrast kopīgu valodu ar klientu, lai produkta dizains reprezentētu uzņēmuma tēlu, uzskatus un kopumā atbilstu uzņēmuma vadlīnijām.

Ja kopumā šis viss process ir diez gan vizuāls jau pats par sevi, ir jāizveido kāda sistēmu, lai salīdzinoši ātri var nonākt jau pie kādiem lēmumiem. Jo neapšaubāmi jebkuram būs kāds viedoklis par to, kā kaut kam vajadzētu izskatīties, kādai būtu jābūt krāsai šim elementam, utt.

Tāpēc, lai tas viss neizplūstu pārāk garās diskusijās, ir pāris lietas, kas palīdzētu šo vizuālo komunikāciju uzlabot:

Dizaina sistēma

Ar dizaina sistēmu ir iespējams jau laicīgi vienoties par mājaslapā izmantotajiem elementiem, kā, piemēram, teksta stiliem, krāsām, pogām, navigācijas izskatu utt. Ar šādām vadlīnijām ir iespējams ievērot konsekvenci visa projekta gaitā un programmētājiem pēc tam nebūs lieki jautājumi izstrādes fāzē gadījumā, ja vienā dizaina skatā ievadnes lauks izskatās šādi, taču otrā skatā tā stils ir citādāks.

Moodboard jeb sajūtu dēlis

Viens no veidiem, kā veiksmīgi jau sākumā var vienoties par aptuveno virzienu ir moodboardu izveidošana. Būtībā tā ir piemēru bibliotēka, no kuras var izvilkt elementus no dažādiem attēliem, citiem digitāliem produktiem vai pat konkurentiem, lai saprastu, kas varētu strādāt jaunajā risinājumā.

Dizaina skatu anotācijas

Par cik es pats esmu diez gan strukturēts cilvēks, man patīk uzturēt kārtību savos dizainos. Ar laiku arī ir pierādījies, ka šī kārtība palīdz labāk saprast arī izstrādātājiem un klientam, kas notiek daudzajos dizaina skatos. Virs katra dizaina skata var pielikt tā statusu, kas ļaus saprast vai šis skats ir dizaina procesā vai arī jau pabeigts un saskaņots programmēšanai. Kā arī mazas piezīmes blakus šim skatam vērsīs uzmanību uz kādām komponenšu funkcionālitātēm.

Nobeigums